Draudze Ziņas Kalendārs Jautājumi Vēsture Bibliotēka Saites Kontakti Atbalsts
 
 
 
 

Vēsture

   
Šeit jūs varat uzzināt par Salas Sv. Jāņa ev. lut. draudzes vēsturi sākot no pašiem pirmsākumiem līdz mūsdienām. Laika joslā attēloti Salas Sv. Jāņa ev. lut. draudzes svarīgākie notikumi tās vēsturē.


    1658        1694        1730         . . . .         1869        1870        1871        . . . .         1983        1995   



1871. gads
Altārgleznas uzstādīšana

    Pirms altāra atrodas pusloka sētiņa. Altāris atrodas aiz pusloka arkas, kas atdala draudzes telpu no apsīdas. Altārglezna atrodas arkas formas ietvarā. Altāra centrā redzama Jūliusa Dēringa glezna "Jēzus pie krusta". J. Dērings ir gleznojis daudzas altāra gleznas Latvijas baznīcām, zināms, ka šādu, pašu nosaukumu, viņš gleznojis altāra gleznu arī Saldus baznīcai.
    1982. gadā glezna tika nozagta. 1986.gadā tā tika atrasta, restaurēta un atdota atpakaļ draudzei.
    Jūliuss Johans Dērings ir dzimis 1818.g. 31. augustā Drēcdenē, Vācijā un miris 1898.g. 26. septembrī Jelgavā. Viņš pēc sava aicinājuma ir gleznotājs. No 1830.g. viņš apmeklēja Drēzdenes Mākslas Akadēmiju. No 1838.g. viņš mācījās pie E. Bendemaņa. 1844.g. viņš uzsāka ceļojumu pa Dienvidvāciju un Ziemeļitāliju, viņa mērķis bija radīt krāsainus tautastērpu zīmējumus dzejnieka E. Dullera izdevumam "Geschichte des deutschen Volks". 1845.g. viņš devās uz Kurzemi, taču pa ceļam Polijā uzgleznoja dažus pasūtījuma portretus. 1845.g. Dērings ieradās Jelgavā, sākumā bija plānojis uzkavēties divus gadus, bet līdz ar to, ka bijis liels pieprasījums pēc portretiem, palicis Jelgavā uz patstāvīgu dzīvi. No 1859.g. - 1898.g. Dērings strādāja par zīmēšanas skolotāju Jelgavas ģimnāzijā, papildus pasniedzot privātstundas. Taču nav nemaz tā, ka Dērings tikai visu mūžu nodzīvojis Kurzemē. 1852. viņš studiju nolūkā apceļoja Vāciju, Itāliju Franciju, 1885. un 1889.g. Grieķiju un Palestīnu.
    Dērings ir uzgleznojis apmēram tūkstoš portretu un 23 altārgleznas. Viņš nodarbojās arī ar arheoloģiju un vietējo mākslas vēsturi, materiālu vākšanu un apzināšanu.
    Sudrabkalis J.F. Brants 1786.gadā izveidojis sudrabā oblātu kārbu. Kārbas apakšpusē ir redzama Rīgas pilsētas zīme, meistara zīme - iniciāļi IFB un eltermaņa zīme.


1870. gads
Ērģeļu uzstādīšana

    Ērģeles ir darinātas Jelgavā ap 1870.g. J.K. Hermaņa vadībā.
    Ērģeļu balkonā stabules ir ietvertas četrās pusloku arkās. Pašu ērģeļu autors ir J.K. Hermanis no Jelgavas. Ērģeļu skaņas kvalitāte tagad ir viduvēja. Cinka stabuļu lielā īpatsvara dēļ, ērģeļu intonāciju neglābj pat no alvas ielodētās augš un apakšlūpas. Ērģeļu intonācija īpaši slikta ir mazās oktāvās. Pedāļa koka stabuļu oriģinālais nostiprinājums ir sanaglots kopā cita ar citu, kas liecina par zemiem ērģeļu būves standartiem.
    Padomju periodā daļa ērģeļu stabuļu tika aizvestas uz Slokas baznīcu. Jāsaka, ka līdzko Slokas baznīca izgatavoja jaunas stabules, vecās tika atgrieztas Sv. Jāņa baznīcā, taču atsevišķu stabuļu iztrūkums ērģelēm ir joprojām. 1996.g. ērģeles remontēja V. Ilsums, A. Melnbārdis un M. Dzenītis. Tika nomainīts ērģeļu motors, uzstādīts jauns gaisa padeves vārsts, iztīrītas stabules, arī uzskaņotas un iztīrīta visa ērģeļu iekštelpa.
    Jaunajā mūra baznīcā Salas draudzē no 1870.g.- 1898.g. par mācītāju kalpoja E. Šrēders, viņš bija pirmais mācītājs jaunajā baznīcā. Pēc viņa ierosinājuma pie mācītāja muižas atvēra skolu Salas draudzē. No 1898.g - 1913.g. kalpoja mācītājs Aleksandrs Bušs. Salas skolas skolotājs J. Vismanis, kad 1870. gadā iesvētīja tagadējo baznīcu, nodibināja dziedātāju kori, kas arī turpmāk darbojās un dziedāja svētkos baznīcā.


1870. gads
Ēkas iesvētīšana

    Baznīcas ēkas celtniecība tika pabeigta 1870.g., un baznīca tika iesvētīta 18. augustā. Ir zināms, ka ērģeles jaunajai baznīcai vēl nav bijušas, taču šajā, baznīcas iesvētīšanas dienā, ērģelēm ir saziedoti 106 rubļi.
    Jaunā Sv. Jāņa baznīca ir celta neogotikas formās. Eiropas arhitektūrā šajā laikā valda eklektisma stils. Šī stilā ēkās apvienoja vairākus arhitektūras stilus, vai arī ēku cēla tika viena stila formās.
    Salas Sv. Jāņa baznīcā ir apvienoti trīs vēsturiskie arhitektūras stili - gotika, romānika un renesanse. Par gotikas stila ietekmi liecina viens tornis, kas atrodas rietumu pusē. Jāpiemin, kā dekoratīvs elements baznīcas ēkā ir izmantoti ķieģeļi. Romānikas un renesanses stili ir saskatāmi pusloku formās. Pusloku formās veidots durvju portāls un logi.
    Baznīcas tornis ir sadalīts trīs stāvos. Virs durvju portāla atrodas rozes logs, virs tā ir mazs pusloka lodziņš, torņa augšdaļa atrodas zvans, kuru sedz pusloka logi ar koka slēģiem. Torņa sānos atrodas šauras loga ailes. Šīs šaurās logu ailes ir raksturīgs dekoratīvs elements J. D. Felsko. Viņa projektētajā Viļķenes Sv. Katrīnas baznīcā, kas celta no 1684.g. līdz 1867.g. redzams līdzīgs risinājums. Salas Sv. Jāņa baznīcai ir divslīpju jumts, taču no iekšpuses redzams, ka baznīca griesti ir līdzeni. Raugoties no ārpuses uz dekoratīviem elementiem, redzami sarkanie ķieģeļi, kas labi izceļ baznīcas kontūras, taču lielākie laukumi ir gaiši dzelteni. Baznīcas austrumu daļā ir šķautņaina apsīda, kurā ir trīs pusloka logi. Apsīdai no abām pusēm piekļaujas palīgtelpas.
    Jāsaka, ka pēc plāna un arhitektūras detaļām līdzīgas ir J.D. Felsko projektētās Viļķenes Sv. Katrīnas un Sv. Nikolaja baznīca Piņķos.
    Raugoties no baznīcas iekšienes redzams, ka baznīcas interjers nav saglabājis savu dabīgo krāsu - koksnes brūnu. Tagad gan ērģeļu balkons, gan altāris un kancele ir pārkrāsoti gaiši zaļos toņos. Iepazīstoties ar J.D. Felsko citu baznīcu aprakstiem var secināt, ka saskatāmas līdzības interjerā. Tā piemēram, Sv. Jāņa baznīcai u Sv. Nikolaja baznīcai ir līdzīgs solu un altāra izvietojums. Rotājošie elementi altārim, kancelei un ērģeļu balkonam nav pārāk grezni, drīzāk pieticīgi. Jāsaka, ka vecajai Sv. Jāņa baznīcas ēkai E. Kroka kokgriezumi bija nokrāsoti ar eļļas krāsu un apzeltīti. Arī griesti, pretēji tagadējai baznīcas ēkai nebija viendabīgā krāsā, tie bija krāsoti ar mākoņiem un zvaigznēm, kurus papildināja zaļi, zili un dzelteni ornamenti.


1869. gads
Patreizējās ēkas celtniecība

    1869.g. tika uzsākta pašreizējās baznīcas ēkas celtniecība. Būvniecībai Rīgas pilsēta piešķīra 14 000 rubļu un vecās baznīcas materiālus. Būvniecībā tika izmantoti vecās baznīcas šūnakmeņu un svina logu rāmji. Baznīcas būvniecība noritēja pēc Johana Daniela Felsko (1813 - 1902) veidotā projekta.
    Johans Daniels Felsko pēc profesijas bija arhitekts. Viņš dzimis 1813.g. 30. oktobrī, miris 1902.g. 7. oktobrī Rīgā. Felsko mācījās mūrnieka amatu pie Rīga būvmeistara J.D. Gotfrīda. Viņš strādājis par zelli Varšavā, Poznaņā. Ar Rīgas rātes stipendiju viņš ir studējis Kopenhāgenas un Pēterburgas Mākslas Akadēmijās, kur viņš ieguva brīvmākslinieka grādu. 1843. viņš kļuva par Rīgas mūrnieku cunftes vecāko. No 1884.-1879.g. viņš bija Rīgas galvenais arhitekts, jāmin, ka viņš ir bijis pirmais šajā amatā ar akadēmisku izglītību. 1856.g. Felsko izstrādāja Rīgas centra rekonstrukcijas projektu, kuru realizējot tika izveidots pils centra ansamblis. Pēc Felsko projekta būvēta Sv. Jāņa baznīcas tornis Rīgā, Sv. Annas baznīca Piņķos, pārbūvēts rātsnams. Rīgā Felsko cēla un pārbūvēja Sv. Mārtiņa baznīcu, Veco Sv. Ģertrūdes baznīcu, Anglikāņu baznīcu, Sv. Trīsvienības baznīcu. No vienkāršākām ēkām Felsko pielicis roku Mazajam ģildes namam, Rīgas skolām.
    Felsko daiļrade ir visvairāk izpildīta neogotikas, retāk renesanses vai pusloka stilā.


1694. gads
Pirmā mūra baznīca

    1694.g. tika uzsākta baznīcas celtniecība. Celtniecības darbu veica amatnieki no Rīgas, kā arī Piņķu un Salas dzimtcilvēki. Altāra un kanceles kokgriezumus darināja Ēriks Kroks, galdnieku meistars no Rīgas. 1694.g. baznīca tika iesvētīta un nosaukta par Sv. Jāņa baznīcu. Pirmās ērģeles baznīca saņēma dāvinājumā no Biķeru draudzes 1766.g.
    Sv. Jāņa baznīcu savos zīmējumos 1807.g. ir fiksējis Johans Kristofs Broce Šo baznīcas ēku piemeklēja tāds pats liktenis, ka iepriekšējās divas; Lielupes tuvums, kā arī mitrā un svārstīgā grunts veicināja baznīcas priežu koka pāļu trūdēšanu, sēdās baznīcas mūri, ieplaisāja sienas. 1868.g. pateicoties nelabvēlīgajiem dabas apstākļiem baznīcas ēka bija jānojauc. Baznīcas nojaukšana nenoritēja pārāk veiksmīgi, jo jaucot mūrus, tika saplēstas altāra bildes, krāsainie logi ar Bībeles motīviem, kurus baznīcai bija dāvinājusi Rīgas zvejnieku amata biedrība. Pazuda arī koka grieztie dekoratīvie elementi.


1658. gads
Salas draudzes izveide

    1658. gadā tika sadalīta Babītes draudze, viena daļa palika Babītē, otra daļa tika pārcelta uz Salu. Līdz ar Babītes draudzes sadalīšanu izveidojās Salas draudze. Salas draudzei piederēja divas koka baznīcas - Sv. Bērtuļa kapela (Bartolomeja kapela, atradās pie Ķīšiem) un Sv. Jāņa kapela (atradās Jāņragā iepretim Slokai). Abas baznīcas atradās tuvu Lielupei. Laika zobs un dabas apstākļi darīja savu- ēkas aizgāja bojā. Bija nepieciešama jauna baznīcas ēka. 1679.g. Rīgas rāte un Kases kolēģija jaunās baznīcas ēkas projektēšanu uzdeva Rīgas arhitektiem - Henriham Henikem un Rupertam Bindenšū. H. Henike izstrādāja baznīcas jauno projektu un uzraudzīja celtniecības darbus. Interjera, altāra un kanceles skices izstrādāja R. Bindenšū.
    Henrihs Henike (Hanicke, Honnecken) ir dzimis 1640.gadā Plēnē, Holšteinā, miris 1705.gadā Rīgā. Henrihs Henike bijis mūrniekmeistars. 1671.gadā Henike ieradās Rīgā no Hamburgas. Viņš piedalījies konkursā par Sv. Pētera baznīcas torņa atjaunošanu. Henike ierosināja apšūt Sv. Pētera baznīcas rietumu fasādi ar poraino kaļķakmeni. 1860.gadā Henike kļuva par mūrniekmeistaru Rīgas pilī, viņš atradās Rīgas rātes pārraudzībā. Henike kopā ar Rupertu Bindenšū veica daudzus kopīgu būvdarbus, tā, piemēram, pēc Bindenšū izstrādātā projekta būvēja Sv. Pētera baznīcas torni, Limbažu Sv. Bērtuļa baznīcas torni, veica Rīgas rātsnama remontdarbus, pilsētas Mārstaļļa un metāllietuves atjaunošanu pēc ugunsgrēka. Henike pārstāvēja baroka stilu.
    Ruperts Bindenšū (Bindenschu, Bindenschuh) ir dzimis 1645.g. Strazdbūrā, Elzasā, miris 1698.g. Rīgā. Viņš ir bijis būvmeistars un namdaris, dzimis namdaru ģimenē. Līdz 1671.g. viņš ir piedalījies Tallinas Olava baznīcas torņa atjaunošanā. Bindenšu ir pārcēlies uz Rīgu un kļuvis par pils būvmeistara J. Jostena palīgu. No 1675.g. viņš, ar paša Jostena rekomendāciju tika iecelts par pils pārzini. Bindenšu pārstāv agrā baroka stilu arhitektūrā. Viņš ir labi orientējies arhitektūras teorijā, matemātikā, dabas un humanitāro zinātņu nozarēs. Viņam ir bijusi arī laba formas izjūta, ko papildinājis arī vienkāršs lietišķums.
    Lielākos panākumus Bindenšū ir guvis atjaunojot Rīgas Sv. Pētera baznīcu pēc ugunsgrēka 1677.g. Viņam izdevās izveido smalku, proporcionālu torņa smaili, kura kļuva par paraugu tā laika Latvijā. Bindenšu Rīgā ir uzcēlis un pārbūvējis daudzas koka un mūra ēkas, piemēram, Sv. Jāņa baznīcu Rīgā, tās torni, jumtu un altāra velves. No 1678 - 1683.g. viņš pārbūvējis Jēzus baznīcu, 1686-1688.g. Sv. Bērtuļa baznīcu Limbažos, 1679-1680.g. Salas pagasta Sv. Jāņa baznīcu, 1693 - 1694.g. Sv. Annas baznīcu Piņķos. 1677.g. Rīgā Bindenšū pārbūvējis pils svērtuves, 1680.g. uzbūvējis divas ugunsbākas, tajā pašā gadā arī staļļa meistara un staļļa kalpu ēkas. 1984.g. viņš uzcēla profesora Frīzena dzīvojamo namu pie Doma baznīcas, kā arī pils īres namu pie Jēkaba vārtiem. 1692.g. Bindenšū uzcēla Lielās ģildes piebūvi.
    Sudrabkalis K. Meijers 1621.gadā izkalis baznīcas kausu sudrabā. Uz tā redzama Rīgas pilsētas zīme, kā arī paša meistara zīme - monogramma CM.



Copyright (c) www.salasdraudze.lv
Insbergs interneta risinājumi
www.insbergs.lv