Draudze Ziņas Kalendārs Jautājumi Vēsture Bibliotēka Saites Kontakti Atbalsts
 
 
 
 
atpakaļ uz ziņām

Aivars Beimanis (30.03.1927-31.10.2016)

10. novembris, 2016
Aivars Beimanis (30.03.1927-31.10.2016) Mūžības ceļā, 89 gadu vecumā aizsaukts Goda prāvests emeritus Aivars Beimanis
Ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. /1.Kor. 2:9/

Aivars Beimanis dzimis 1927.gada 30.martā Rīgā kā jaunākais bērns četru bērnu ģimenē. Savu tēvu, Kārli Beimani, nav redzējis, jo 1927.gadā tēvs pazudis, rokot Baltās jūras kanālu. Māte Lilija nodzīvojusi ilgu mūžu, mirusi 92 gadu vecumā Vaiņodē.

Skolas gaitas sācis Rīgas 41.pamatskolā. Grūto ģimenes apstākļu dēļ vasarā jādodas ganu gaitās. Skaistajos Cēsu un Raunas rajonos noganītas piecas vasaras. 1941.gadā iestājas darbā par maiznieka mācekli, 1942./43.g. mācās par lokomotīves vadītāju. 1944.gada augustā Aivaru iesauc kara gaisa izpalīgos. Tālāk ceļš ved uz Vāciju, tomēr no kaujas lauka tiek pasargāts. Lai nenodotu draugu, nokļūst Štetīnas cietumā, bet 1945.gada 1.maijā no cietumnieka kļūst par krievu gūstekni. Tā pat kā daudziem citiem, seko ‘Golgātas ceļš’ uz Sibīriju, Irkutsku.

Atpakaļ dzimtenē atgriežas 1947.gadā. Tajā pašā gadā iestājas vakara vidusskolā 8.klasē. Strādā par podnieku, skursteņslauķi. Vidusskolu beidz 1953.gadā, 26 gadu vecumā. Aktīvi darbojas Rīgas Sv.Pāvila daudzē. 1949.gadā iesvētās un stājas laulībā ar Omulu Saulīti.

Seko mācības Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, apgūstot daiļdārznieka profesiju. Studijas, jau esot pēdējā mācību gadā, jāpārtrauc, jo Akadēmijas vadībai nav pieņemama Aivara aktīvā darbība baznīcā. Uzsāk darbu Rīgas Mūzikas instrumentu fabrikā, kā dārznieks. Ar darbu visi ir apmierināti, fabrikas teritorija pārvēršas līdz nepazīšanai, bet, par iekārtoto ‘gaisa dārzu’, Aivaram tiek piešķirta Vissavienības lauksaimniecības izstādes bronzas medaļa, kuru saņemt tiek liegts reliģiskās pārliecības dēļ. No darba atkal jāaiziet.

Uzsākdams dzīvi Jūrmalā, aktīvi sāk darboties Dubultu draudzē. Seko darbs “Rīgas Piensaimniekā”, kur izdodas ap sevi pulcēt kristiešus. Tiek uzticēts galvenā apzaļumošanas inženiera amats. Laikā, kad dzīvē ir beigušies visi sarežģījumi, 1969.gadā izjūt aicinājumu uzsākt mācības Garīgajā seminārā. Iesvētīts par evaņģēlistu 1970.gadā. Savu pirmo sprediķi notur Vecgada vakarā Balvu baznīcā.

Ordinēts 1972.gadā. Kalpojis Vaiņodes, Bātes un Krūtes draudzēs (1970-1988), Nīgrandes draudzē (1970-1985), Gramzdas draudzē (1973-1988), Priekules draudzē (1980-1988). 1983.-1987.gadam A.Beimanis bija Grobiņas iecirkņa prāvests. Ar viņa gādību veikti lieli organizatoriskie un praktiskie darbi, atjaunojot baznīcas, kuras tolaik bija gandrīz izpostītas. Tādas, piemēram, bija Vaiņodes un Krūtes baznīcas. Atjaunota arī Nīgrandes baznīca.

Padomju gados aktīvi piedalījies jauniešu nometņu organizēšanā, kas pulcināja daudz jauno kristiešu no visas Latvijas. Lieldienu un Ziemsvētku svinībās Beimaņu ģimenes mājas pulcējās līdz 80 cilvēku. Prāvests Beimanis vairākkārt piedzīvojis padomju varas nežēlastību un attiecīgu iestāžu draudus par iesaistīšanos kustībā “Atdzimšana un atjaunošanās”.

1989.gadā arhibīskaps Ēriks Mesters Aivaru Beimani ievadījis mācītāja amatā Slokas un Salas Sv.Jāņa draudzēs. Kopš 1998.gada kalpoja arī atjaunotajā Lestenes draudzē, vairākus gadus bijis Rīgas lauku iecirkņa prāvesta amatā. Tomēr, kā viens no lielākajiem prāvesta Beimaņa veikumiem ir jāatzīmē Slokas Svētdienas skolas izveide 1989.gadā. Tā ir viena no pirmajām Svētdienas skolām Latvijā. 2000.gadā durvis vēra jaunuzceltā Slokas Svētdienas skola ēka “Brīnums”.
Bijis LELB Konsistorijas loceklis un padomnieks, Garīgo darbinieku eksaminācijas komisijas loceklis, LELB Teoloģijas semināra lektors homilētikā un poimēnikas pasniedzējs Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātē. 2005.gada rudenī devies emeritūrā. 2005.gadā Baznīca apbalvojusi ar Nopelnu krustu, piešķirot goda prāvesta titulu. Apbalvots ar IV škiras Triju Zvaigžņu ordeni (1997).
Sevi Aivars Beimanis vienmēr uzskatīja par vienkāršu lauku mācītāju, kura darbs arvien bijis cieši saistīts ar dvēseļu kopšanu. Liels ir to pulks, kuru dzīvē mācītājam ir bijusi liela nozīme, kuri ir pateicīgi par viņa sniegto mīlestību un iedrošinājumu, par padomu un par to, ka viņš spējis rudenī ienest pavasari.

LELB Bīskapu kolēģija izsaka līdzjūtību atraitnei Omulai, ģimenei, ticības māsām un brāļiem vēlot ticības spēku, lai rastu mieru lielajos mūsu Kunga apsolījumos un Viņa draudzes sirsnīgajā atbalstā.

Kungs, lai nu tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis; jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm.” /Lk. 2:29-31/
Mūžīgu mieru dodi, ak Kungs. Mūžīgā gaisma lai atspīd. Lai dus mierā!
Apbedīšana notika Rīgas 2.Meža kapos.



Copyright (c) www.salasdraudze.lv
Insbergs interneta risinājumi
www.insbergs.lv